Starptautiskā kafijas diena

Starptautiskā kafijas diena ir svētki par godu šim karstajam dzērienam, ko mīl visā pasaulē. Šo dienu atzīmē 29.septembrī, bet daudzviet internetā atrodami dati, ka to svin 1.oktobrī. 

Tā ir diena, kad izceļ šī dzēriena seno vēsturi un runā par kafijas nozari un tās ilgtspējīgu attīstību. Amerikas Savienotajās Valstīs "Valsts kafijas diena" tika atzīmēta jau 2005. gadā. Nosaukumu "Starptautiskā kafijas diena" pirmo reizi izmantoja Dienvidu pārtikas un dzērienu muzejs, kas 2009. Gada 3. Oktobrī aicināja rīkot preses konferenci, lai to atzīmētu un paziņotu pirmo "New Orleans" kafijas festivālu.  Līdz 2015. gadam tā bija diena, kuru svinēja dažādos datumos dažādās valstīs.

Kaut arī nav daudz zināms par šīs dienas izcelsmi, kafijas vēsturi  zina daudzi. Kafijas pirmsākumi meklējami jau tālajā 11. gadsimtā. Kā vēsta senākā leģenda par kafijas atklāšanu, reiz Kaffas provincē, kas tāpēc arī tiek uzskatīta par kafijas dzimteni, kāds Etiopijas gans vārdā Kaldi ir ganījis aitas. Viņš ievērojis, ka aitas ēd kāda krūma ogas un pēc tam kļūst aktīvas un draiskojās. Sākumā gans Kaldi bijis dusmīgs uz saviem mājlopiem, bet tad sācis domāt, kas izraisījis izmaiņas aitu uzvedībā. Gans pagaršojis krūma ogas un jutis, ka viņu pārņem enerģija un uzmundrinājums.

Pēc kāda laika mūki uzzinājuši par šīm brīnumogām, kas uzmundrina ķermeni, tāpēc nolēmuši paši tās pagaršot. Taču ogas izrādījušās ļoti rūgtas, tāpēc viņi tās sametuši ugunskurā. Bet tad viņi sajuta kafijas ogu radīto aromātu. Mūki iedomājās ogas pagaršot pēc gruzdēšanas ugunī un bija ļoti pārsteigti par to radīto iedarbību, kas ļāva viņiem negulēt visu nakti. Līdz ar to mūki sāka uzskatīt kafiju par Dieva dzērienu.

Kafija ātri izplatījās visā Arābijas pussalā un sešpadsmitajā gadsimtā izplatījās visās Persijas, Turcijas un Sīrijas daļās. Rietumeiropā kafija parādījās tikai 1615. gadā.

Kafijas pieprasījums mūsdienās joprojām nav mazinājies. Tiek pat uzskatīts, ka tā ir otra nozīmīgākā tirdzniecības prece uzreiz aiz naftas. 70% visu kafijas lietotāju izvēlas Arabika pupiņas, kas ir maigākas un aromātiskākas, bet 30% dod priekšroku Robusta pupiņām, kas ir rūgtākas, bet satur vairāk kofeīna, nekā Arabika.

Latvijā kafijas kokus sāka audzēt vairāk nekā pirms 60 gadiem tieši Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Audzēt pie mums kafiju varētu, taču tas būtu pārāk dārgi, savu viedokli pauž speciālisti.

Lai uzzinātu par interesantiem faktiem saistībā ar kafiju, lasiet mūsu bloga rakstu "14 interesanti fakti par kafiju".